Šis Artura Heniņa (1932) romāns turpina vēsturisko romānu sēriju, kurā jau publicēti "Es smilšu kalna jātnieks", "Smilšu kalnu virpuļos" un "Pastardiena smilšu kalnos". Romāns ir 1907.gada dienasgrāmata, un tas atklāj laiku, kad ļaužu prātos vēl mutuļo Piektā gada idejas. Teksts suģestē ar tālaika valodu, vides un attiecību tēlojumu. Daira Hofmaņa vāka mākslinieciskais noformējums.