|
|
Daudzbalsīga čivināšana un spalviņu pucēšana – tā varētu raksturot Dāmu palātas nr. 5 iemītnieču ikdienu. Ota kundze, Blāzera kundze, Ferdinanda kundze un cālītis, meitēns ar putna svaru un zilumu uz sirds, vienīgā jaunā sieviete kardioloģiskajā nodaļā. Vēl dakteris Vinters, kurš staigā pa palātām kā eņģelis un viesojas visu dāmu sapņos, lai “spēlētu dakteros”.
Pagātne, tagadne un nākotne še savijas un atmudžinās, kundzītes pļāpā par vīriem, sirdsāķīšiem un bērniem, slēdz derības un pat blēdās, lai vinnētu. Šajā raibajā jūklī pat visnopietnākās kaites brīžiem šķiet mazsvarīgas, dodot vaļu visaptverošam dzīvespriekam.
No vācu valodas tulkojusi Silvija Brice. Mākslinieks Māris Sīmansons.
|
|
Comments
diigii, 16.07.2012 15:18
Ļoti īpatnējs rakstības stils. Tomēr tas netraucēja. Sadzīvisks stāsts, kas ļauj padomāt par to, cik tālu mēs katrs esam gatavi iet, kad dzīve piespēlē kārdinājumus. Kā arī par attiecībām ar sev tuvajiem, kā tās novērtējam. Grāmata ikvienam vakaru īsināšanai.