Sastādītāja Nora Ikstena. Māra Sīmansona vāka dizains. "Labi dzīvot mainīgā pasaulē. Iekļauties, pieslīpēties, plūst līdzi. Tādam, kas domā ārpusnieka domas, ārpusē jādzīvo. Tādam liegts just pašmāju gaisu, kas parasti nemaz uzreiz nesit elpu ciet, vairāk smaržo pēc grauzdētiem riekstiem, auzu pārslām ar cukuru, kaņepēm - omulīgi un laiski. Tagad man jājautā - kāpēc Dzintars Sodums visu mūžu dzīvo ārpusē, kāpēc viņam liegts omulīgi piedalīties pašmāju domās? Es varētu jautāt arī skaidrāk, tā kā romānā "Jauni trimdā" Tebe jautā Skaidrai: "Vai es tev liekos jucis?" Skaidra tūlīt atbild: "Nē, kāpēc? Kas rada, nav jucis, lai arī citāds. Es arī biju citāda, kad sevī nēsāju tavus bērnus. Bet iznākums nav slikts. Gādā tik, lai tavs iznākums ir labs." Dzintara Soduma "iznākums" ir dzeja, tulkojumi, romāni. Darbs latviešu valodai bez ienākuma. Pasaules valoda Sodumam likusi svārstīties, darījusi viņa valodu skabargainu un spraigu. Pasaules doma likusi Soduma domai svārstīties, darījusi to neērtu un adatainu. "Jauni trimdā" ir vēl viena Soduma neērtā grāmata (redaktoram, lasītājiem, laikabiedriem), gluži kā viņa Zviedrijas trimdas panti, par kuriem tagad dzird sakām, ka tas esot viens no latviešu modernās dzejas aizsākumiem. "Jauni trimdā" ir grāmata par maiņām trimdā - gan tādā trimdā, kurā spiestā kārtā dodas laivā pāri jūrai, gan tādā, kādu dzīvo visviens kurā zemē, ja nav ar mieru klausīt piedegušas domas. Es teiktu, ka "Jauni trimdā" ir spēcīga un sāpīga grāmata par nesamierināšanos ar trimdu, par trimdu trimdā, lai brīvi domātu valodā. Paldies cilvēku labam prātam, kas neklausa piedegušas domas." (Nora Ikstena)