|
|
Margerita Jursenāra dzimusi Beļģijā, mirusi ASV - pirmā sieviete, kas ievēlēta Franču akadēmijā, nozīmīga figūra 20.gadsimta franču literatūrā. Smeļoties iedvesmu tuvākas un tālākas vēstures notikumos, viņa radījusi izcilus darbus - romānus, lugas, noveles un esejas, kuru forma ir klasiska, valoda - bagāta, bet saturs atklāj īpašus cilvēku likteņus un vispārcilvēciskas vērtības.
No franču valodas tulkojusi Gita Grīnberga. Māra Sīmansona vāka mākslinieciskais noformējums.
|
|
Komentāri
spicā, 13.06.2008 15:16
Interesanti bija tas, ka grāmata uzrakstīta pirmajā personā, un tā ir kā atzīšanās pašam sev, gan atzīšanās otram. Viss teksts ir kā gara vēstule, kurai nevar izlaist nevienu no rindām.
Kate, 01.02.2009 00:42
Pēc grāmatas izlasīšanas ir vēlme iepazīties arī ar citiem autores darbiem! Grāmata pilna ar atziņām un "domu pērlēm". No pēdējā laikā lasītajām grāmatām visspilgtāk atmiņā palikusī.
Rita, 01.07.2009 13:18
Psiholoģiski un literāri izcili meistarīgs darbs, kurā skarta vīrieša slēptās seksuālās dzīves problemātika, iztiekot bez pikantiem un varbūt pat piedauzīgiem tās nianšu aprakstiem, bet vairāk atklājot tās ietekmi uz viņa personību, attiecībām ar līdzcilvēkiem un dzīvi kopumā. Pārsteidzoši ar kādu izpratni rakstniece sieviete dod iespēju paraudzīties no galvenā varoņa skatpunkta uz tēmu, kas visos laikos ir bijusi sabiedrību mulsinoša, tālab -ignorējama un noklusējama.