"Savā grāmatā es centīšos neizmantot ierastās shēmas, paskatīties uz Leonīdu Iļjiču Brežņevu gan kā politiķi, kam nekas cilvēcisks nebija svešs, gan kā cilvēku, kuram piemita neapšaubāmas politiskās ambīcijas, kas gan aprobežojās ar goda apliecinājumiem un tituliem, nevis izpaudās vērienīgu politisko projektu īstenošanā kā Ļeņina, Staļina un Hruščova gadījumā. Vai Brežņeva personībā, viņa darbībās bija kāds noslēpums? Visticamāk - jā, bija gan. Neviens vēl nav atbildējis uz jautājumu - kā cilvēks, kuru apkārtēji uzskatīja par viduvējības iemiesojumu, astoņpadsmit gadus noturēja pasaulē otrās varenākās lielvalsts stūri un kāpēc neviens pat nopietni netika mēģinājis viņam šo stūri izraut no rokām. Vai Brežņevs bija politiskās cīņas ģēnijs, aparāta ieliktenis un marionete vai arī situācija prasīja šādu bālu, ikdienišķu personību? Domāju, ka marionete viņš nebija, toties politiskās cīņas paņēmienus pēcstaļinisma laika totalitāras varas apstākļos viņš bija pilnībā apguvis. Un personības ikdienišķums Brežņevam tikai palīdzēja, jo, no vienas puses, neviens viņā nesaskatīja personiskus draudus, un, otrkārt, labsirdīgais kuplo uzacu īpašnieks patika ja ne visiem, tad ļoti daudziem. Un atšķirībā no priekšgājēja nomira savā gultā, palikdams spēcīgas valsts pirmā persona, maršals un daudzu prēmiju laureāts." (Autors) No krievu valodas tulkojusi Maija Stūrniece. Māra Ābeles vāka dizains.