Grāmatā par Albertu Belu divas vienas paaudzes literatūrzinātnieces katra no sava rakursa aplūkojušas izcilā latviešu rakstnieka Alberta Bela daiļradi. Lai arī tiek runāts par vieniem un tiem pašiem daiļdarbiem, tomēr autoru pieejas ir atšķirīgas. D.Lūse vairāk akcentējusi kultūrvēsturisko fonu 20.gadsimta 60.-80.gados, varas un kultūras attiecības, kas mūsdienu paaudzei gluži svešas, pat neizprotamas. Taču citā veidā tās darbojas arī šodien. Tāpēc pirmās daļas centrālā tēma - "Tauta un vara Alberta Bela daiļradē". D.Ūdre vairāk literatūrteorētiskā aspektā analizējusi visus līdz šim iznākušos Alberta Bela romānus. Otrās daļas tēma "Cilvēks un laikmets Alberta Bela romānos", kas atsevišķos momentos saskaras ar pirmās tēmu, kā arī abu pētnieču pievēršanās viena rakstnieka daiļradei, reizēm var radīt it kā šķietamu atkārtošanās iespaidu. Jebšu pētnieču rokraksti ir atšķirīgi, taču abu pieejai raksturīgas emocionalitāte, bez kuras rakstīt par izcilā prozaiķa devumu literatūrā senāk un tagad šķiet neiespējami. Grāmata "Alberts Bels" ir mēģinājums, autorēm vienai otru papildinot vai padziļinot, mūsdienu jaunajai paaudzei skaidrot pagājušā laika iedabu un ļaut nojaust, ka starp mums dzīvo viens no izcilākajiem Cilvēka un Laika interpretiem - filosofiskais rakstnieks, intelektuālis Alberts Bels. Mākslinieks Māris Garjānis.