|
|
"Klau! Kas tur dipina, kas tur kustas! Pārslīd koku ēnām pāri, aizzib tumsā un pazūd! Bet kaut kas arī paliek zem lielās, platzarainās egles. Jā tā ir viņa - Rudīte! Savu draudzeni Māris pazīst kaut tumsā. Viņš piekūleņo stirniņai klāt, apķeras ap kaklu un raudādams lūdzas: "Rudīt, es nekad vairs nededzināšu Meža pili!" Māksliniece Andra Otto.
|
|