“Guļamistaba man ir sveša. Iepriekš neredzēta. Es nezinu, kur atrodos un kā te nokļuvu. Nezinu, kā tikšu mājās. Ar atvieglojumu pamanu, ka vannas istabas durvis stāv pusvirus, es ieeju un ieslēdzos. Seja, kas raugās man pretī, nav manējā. [..] Man izlaužas neartikulēta skaņa. Tas nevar būt! Spogulī redzamais cilvēks esmu es pati, tikai par divdesmit gadiem vecāka. Nē. Divdesmit pieciem. Vēl vairāk. Nē, es nespēju noticēt. Nē! Tas nevar būt...” Atmiņas ir nozīmīga mūsu dzīves daļa. Bet, ko darīt, ja katru reizi, aizejot gulēt, viss tiek pazaudēts? Vārds, identitāte, pagātne, pat ģimene, kuru tik ļoti mīlat, – viss naktī ir aizmirsts. Ik rītu apkārtējā pasaule ir nepazīstama un biedējoša, cilvēki – sveši. Kā saprast, kas noticis? Kam uzticēties, un kam – ne? Psiholoģiskais trilleris “Pirms es aizeju gulēt” ir angļu rakstnieka Stīva Dž. Votsona debijas romāns, kas ieguvis neviltotu lasītāju atzinību. Darbs ir tulkots vairāk nekā trīsdesmit valodās. Ilzes Isakas vāka noformējums. No angļu valodas tulkojusi Alda Vāczemniece.