Laikam dzūsei gadījusies kāda ķibele, varbūt pat tikpat diža kā mūsyu valstij pagājušajā rudenī pirms ziemas. Varbūt es maldos, bet meitene tomēr izskatās ļoti latviska. Pieeju klāt un vaicāju tieši, skaidri un nepārprotami: - Kas tautietei noticis? Izbrīns viņas acīs ir īsts un neviltots. Bet atbilde pār lūpām nenāk. Sāku jau prātot, vai neesmu zaudējis novērotāja spējas un iedzimto personības šarmu. Klusums ieilgst. Neciešu pauzes. Mēģinu vēlreiz: - Are you Latvian? - Jāaa. Un jūs? - Esmu latvietis, strādāju šeit, Briselē. Kas noticis? Apzaga?