Liellbritānijā šis Emīlijas Brontē (1818-1848) romāns tiek uzskatīts par visskaistāko mīlas stāstu, kas pierāda, ka arī Lielbritānijas vienmuļajā ainavā un nejaukajos laika apstākļos ir iespējama patiesa kaisle. Darbība noris vējainos Jorkšīras tīreļos, ko Emīlija tik labi pazina. Romāns stāsta par diviem ļoti dažādiem zēniem Edgaru un Hitklifu, kas mīl vienu meiteni – Katrīnu, un ne tikai par to vien. Stāstā dziļi atspoguļota mežonīgā mīlestība starp piemīlīgo Katrīnu un Hitklifu, kā arī postošā kaislība, kas padara nelaimīgus gan pašus mīlētājus, gan viņu ģimenes. Drūmais Hitklifs un aušīgā lauku muižnieka meita Katrīna savā egoistiskajā apmātībā rotaļājas ar savām jūtām, nesaprotot, ka viņu attiecībām nav nākotnes. Zandas marķitānes vāka mākslinieciskais noformējums. No angļu valodas tulkojusi Helga Gintere.